Pasta stacijas galvenās – kantora ēkas, ko cēla 18. gs. beigās, 1798. g. tās būve vēl nebija pabeigta: “Nepieciešamas 2 krāsnis, durvis; vienā istabā vēl jāieliek jaunie iestiklotie logi”. Ēka nav apdzīvota arī vēl 1799. g. septembrī. Tai jāuzmūrē pakāpieni pie izejas pagalmā un galvenās ieejas. Dažās vietās jau bojāts dakstiņu jumta segums, jālabo arī viena krāsns. Jādomā, ka visai drīz ēkas celtniecību nobeidza, jo 1803. g. vizitācijas protokolā atzīmēts, ka dzīvojamā ēka, līdz ar jumtu, ir labā stāvoklī. Gadu vēlāk Straupes zirgu pasta staciju zīmējis Johans Kristofs Broce (Johann Christoph Brotze). Centrā, ar arkādēm rotāto galveno fasādi pret lielceļu, attēlota pasta galvenā – dzīvojamā ēka; tai augsts, pusnošļaupts, dakstiņiem klāts jumts. Kompozīcijai – vaļējo priekštelpu noslēdz tris laidumu arkāde, garenfasādē ir sešas logu asis, centrā – ieejas durvis. Ēkas labās puses telpas bija domātas pasažieru vajadzībām, bet kreisajā pusē atradās pasta komisāra dzīvoklis. Centrā, pretim ieejai bija virtuve, sākotnēji ar manteļskursteni, kas pastāvēja samērā īsu laiku – 1833. g. virtuvē jau uzmūrēts pavards (plīts) un maizes krāsns. Telpu interjers bija ļoti vienkāršs – apmestas un balsinātas sienas, dēļu grīdas, pildiņu durvis. Šķiet, lielākais greznums te bija baltu un melnu glazētu podiņu krāsnis. Zem dzīvojamās mājas atradās velvēts mūra pagrabs. Sākumā to ar dzīvojamām telpām savienoja divas iekšējās kāpnes. Kāpnes veda arī uz bēniņiem, kur ēkas abos galos bija izbūvētas divas istabiņas. Visu pastāvēšanas laiku pasta mājas ārējās fasādes bijušas krāsotas gaiši dzeltenas, bet galvenās fasādes arkādes kolonas un laidumi – balti. Šo krāsu gammu labi papildināja zaļi krāsotās skārda detaļas – jumta teknes un nepieciešamā jumta lodziņu apdare. 1825. g. pie dzīvojamās mājas pagalma pusē uzcēla 3 kvadrātasis lielu piebūvi, zem tās izraka velvētu pagrabu. Telpu sākotnēji paredzēja izmantot kā noliktavu, vēlāk te iekārtoja mazgājamās telpas. 1844. g. šīs piebūves galā uzmūrēja otru nelielu piebūvīti, kurā izveidoja ārējās kāpnes noejai pagrabā. Tā kā apskatāmā celtne pasta stacijas ēku kompleksā pildīja galvenās – reprezentācijas funkcijas, tās tehniskajam stāvoklim tika veltīta primāra uzmanība. Stacijas pastāvēšanas laikā, spriežot pēc konventu lēmumiem un vizitāciju protokoliem, tā ir vienmēr savlaicīgi remontēta, regulāri labots jumts un ārējās fasādes. 1848. g. Straupes zirgu pasta stacijā ieradās Baltijas ģenerālgubernators Aleksandrs Suvorovs-Rimņikskis. Augsto viesi gaidot, izbalsināja ekspedīcijas telpas un pārkrāsoja ēkas galveno – ceļa fasādi. Var piebilst, ka pasta meistara dzīvokli mājas kreisajā pusē pārkrāsoja tikai nākamajā gadā. Kamēr šī ēka pildīja savu pamatfunkciju, ne iekštelpu plānojums, ne arī ārējās fasādes būtiski mainītas netika.
