Afiša

VĒSTURISKO LOGU RESTAURĀCIJAS EKSPERTI TIEKAS STRAUPES ZIRGU PASTĀ

6. oktobrī Straupes Zirgu pasta stacijā tikās eksperti, lai diskutētu par vēsturisko logu izgatavošanas un restaurācijas konstruktīvajiem risinājumiem, kas atbilst kultūrvēstures un Latvijas būvnormatīvu prasībām. Diskusiju atklāja un ar savu pieredzi, atjaunojot Straupes Zirgu pasta staciju, dalījās RERE GRUPA vadītājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis klātesošos iepazīstināja ar situāciju kultūras pieminekļu nozarē un savām profesionālajām atziņām. Savukārt ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) logu restaurācijas programmas izstrādes pieredzi dalījās arhitekts Artūrs Lapiņš no “Arhitektoniskās izpētes grupa”. Tāpat diskusijā piedalījās RERE GRUPA koka konstrukciju ilggadējais un pieredzējušais restaurācijas eksperts Eduards Krilovs, kurš sniedza savu ekspertīzi, teorētiskās un praktiskās zināšanas par logu energoefektivitātes risinājumiem vēsturiskajā apbūvē, kā arī un arhitekts Pēteris Blūms.

“Lai panāktu groploga vai oderloga atbilstību mūsdienīgām siltuma zudumu normām, nereti nonākam strupceļā: cieš vai nu siltumefektivitāte vai loga autentiskums. Ir vienkārši atrisināt katru no šīm problēmām atsevišķi, bet vai iespējams panākt “ideālu” risinājumu? Vai kompromisi, lietojot mūsdienīgus materiālus un tehnoloģijas, attaisno mērķi un ieguldītos līdzekļus? Ar šādiem jautājumiem es sastapos, domājot par Straupes Zirgu pasta ēkas logu restaurāciju: kādu ceļu vislabāk izvēlēties? Man vēl joprojām nav pareizās atbildes, bet ir interesanta pieredze, ar kuru vēlos dalīties. Nacionālā Mākslas muzeja logu restaurācijai izmantoto stikla pakešu pieredzes apkopojums vedina domāt, ka kompromiss var būt sasniedzams, “ stāstīja Guntis Āboltiņš-Āboliņš, RERE GRUPA vadītājs, Straupes Zirgu pasta saimnieks, atklājot diskusiju.

VKPAI vadītājs Juris Dambis diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar šā brīža skarbo situāciju Latvijā – proti, daudzi māju īpašnieki izvēlas ērtāko un ātrāko problēmu risināšanas paņēmienu, autentisko logu nomaiņu pret jaunu, kas bieži vien absolūti neatbilst ne ēkas “raksturam”, ne arī likumdošanas prasībām. Mūsdienās ir iespējams saglabāt vēsturiskos logus, veicot rūpīgu restaurāciju vai rekonstruējot oriģinālo logu tipus, kas atbilstu šodienas izpratnei par profesionālu un ētisku attieksmi pret kultūras mantojuma saglabāšanu. Kā uzsvēra eksperts, energoefektivitāti nedrīkst uzskatīt par pamatojumu autentiskuma iznīcināšanai. Logu restaurācija ir process, kurā vēl daudz darāmā vēlamo tehnisko parametru sasniegšanai.

Savukārt arhitekts Artūrs Lapiņš uzsvēra, ka galvenais izaicinājums ir apvienot 21. gadsimta muzeja ekspozīciju uzglabāšanas prasības ar autentisko logu saglabāšanu. Taču tas neesot neiespējams, ko apliecina arī Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja pieredze – no arhitekta Vilheima Neimaņa izstrādāto, oriģinālo muzeja logu konstruktīvo īpatnību apraksta līdz tikko kā atjaunotā muzeja logu projektam, kurš, sadarbībā ar RERE GRUPA būvgaldniecības izstrādājumu restaurācijas speciālistiem, īpaši tika izstrādāts muzeja vajadzībām, un rezultātā veiksmīgi realizēts.

Restaurācijas eksperts Eduards Krilovs ieskicēja logu izgatavošanas tehnoloģiju vēsturi un tipoloģisko struktūru, kā arī izklāstīja logu svarīgākos rādītājus siltumtehniskajiem aprēķiniem. Tāpat tika apskatīta groploga, oderloga un pakešu loga konstrukcija, papildinājumi un pārveidojumi stiklojumam, kā arī loga funkcionālā un estētiskā vērtība, t.i., praktiskas tēmas, ar kurām saskaras, restaurējot jebkuru vēsturisku ēku.

“Būvniecības tirgū ienāk jauni materiāli, un šoreiz tā ir plānā stikla pakete, kura dod jaunas iespējas plānot ēkas atjaunošanas darbus. No kultūras mantojuma jomas vadošajiem speciālistiem tika saņemta atbalstoša kritika, kas ļauj turpināt strādāt pie jaunā produkta un iekļaut to Latvijas būvniecības tirgū,” atklāj Eduards Krilovs.

“Domu apmaiņa Straupes Zirgu pastā bija patiešām vērtīga un motivējoša, jo šī tēma ir ļoti aktuāla un svarīga vairumam senceltņu saglabāšanas un atjaunošanas jomā strādājošajiem – arhitektiem, būvinženieriem, būvniekiem, ražotājiem, uzraugošajām iestādēm un ēku īpašniekiem. Tēmu un problēmu ir daudz un to nepietrūkst. Svarīgi būtu “vecos bukus” motivēt saprotami, uzskatāmi dalīties pieredzē un citus kolēģus ieinteresēt to noteikti iegūt,” savā vērtējumā par diskusiju dalās arhitekts Pēteris Blūms.

Kopumā šajā seminārā piedalījās vairāk kā 70 dalībnieku, kas apliecina to, ka ideja pulcēt vienuviet kultūras mantojuma saglabāšanā iesaistītos profesionāļus uz padziļinātu diskusiju, kurā tie ir gatavi dalīties ar gūto pieredzi, tehnoloģijām, inovācijām, savām atziņām, uzklausīt klātesošo domas, problēmu redzējumus, ierosinājumus un konstruktīvu kritiku, ir jāturpina.