Pateicamies Dr.hist. Pārslai Pētersonei par pētījumiem Vidzemes pasta ceļu un Straupes zirgu pasta vēsturē.
Pasta organizācija Vidzemē izveidojās 1632. gadā, to apliecina Vidzemes pastmeistara izstrādātā pasta kursēšanas shēma. Galvenais pasta ceļš gāja no Rīgas uz Iļķeni, Englrāti, Lielstraupi, Valmieru un tālāk uz Tērbatu. Visu 17. gadsimtu pasta stacijas vēl nepastāvēja, tās ir 18. gadsimta ierīkojums. 17. gadsimtā, kad pastu pārvadāja jāšus pasta jātnieks, pietika ar krogiem kā maiņas punktiem. Īpašos gadījumos, kad pārvietōjās augstas amatpersonas, pie krogiem sapulcināja arī ievērojamu daudzumu pajūgu no apkārtējām muižām, lai nodrošinātu ātru virzīšanos uz priekšu. Citādi krogi kalpoja kā pasta kurjeru maiņas un ceļotāju atpūtas vieta.
17. gs. Johana Ulriha zīmētajā ceļu kartē pie Lielstraupes ir attēlots tikai Braslas krogs; tas pieminēts arī vairākos ceļojumu aprakstos.
1632.gads
Pievienojot Vidzemi Krievijai, šeit pēc Iekškrievijas parauga izveidoja pasta stacijas, kur pasažieru un kurjeru transporta vajjadzībām stāvēja noteikts daudzums zirgu. Pirmās “kazaku pasta stacijas” uz Rīgas-Straupes-Tērbatas-Pēterburgas ceļa pavēlēja atvērt tūlīt pēc Rīgas kapitulācijas – 1710. gadā. Katrā stacijā paredzēja novietot 20 zaldātu un zirgi. Zināms, ka 1712. gadā uz maģistrāles jau darbojās 15 pasta stacijas, arī Straupē. Ēkas bija no koka, domājams tā atradās tagadējās stacijas vietā 
..
1710.gads
18. gs beigās un 19.gs sākumā Starupē sāk būvēt mūra ēkas. 1803.gadā, veidojot daļēji noslēgtu pagalmu, tika uzmūrēta dzīvojamā māja kalpiem, vēlāk būvēts arī zirgu stallis, klēts ar ratnīcu
1803.gads
18.gs. ēku kompleksu papildināja ar siena šķūni, ledus pagrabu, pirti un nelielu stalli slimajiem zirgiem.
19.gs
Līdz ar dzelzceļa izbūvi, zirgu pasts strauji zaudēja savas pozīcijas un Straupes zirgu pasta stacija beidz pastāvēt 1887.gadā. 
1887.gads
18.gs. beigās Straupes zirgu pasta staciju un apkārtējo zemi no barona izpērk Pēteris Bībers un ierīko zemnieku saimniecību
19.gs
Otrā Pasaules kara laikā tieša karadarbība ēkas neskāra, taču tās tika izlaupītas. 1949. gada 25. martā Latvijas
iedzīvotāju deportācija skāra arī Bīberu ģimeni: viņi tika izūtīti uz Sibīriju, bet viņu saimniecību un lauksaimniecības tehniku atsavināja. Kā izsūtīšanas iegansts tika minēta vajadzība atbrīvot māju kolhoza kantora vajadzībām. “Vecpastā” bijusi kolhoza ferma, bet mājā dzīvojušas vairākas ģimenes.
1949.gads
Kopš 1994. gada “Vecpastā” neviens nedzīvo. Posta darbus veic laika apstākļi un arī vandaļi, kuri visu, ko vien uzskatījuši par noderīgu, izlauzuši un aiznesuši. No kādreiz greznajām podiņu krāsnīm pāri palikuši vien nokvēpušu sasistu ķieģeļu kaudzes. Ēkām logi izsisti vai izņemti ar visiem rāmjiem..
1994.gads
2014. gadā “Vecpastu” iegādājas Gunta un Aijas Āboltiņu dibinātais uzņēmums SIA “Brasla” un pamazām uzsāk atjaunošanas darbus.
2014.gads
