Otra Straupes pasta stacijas dzīvojamā ēka ir pasta kalpotāju ērbērģis. Šī mūra celtne atradās noslēgtā pagalma kreisajā malā. Nepieciešamība celt jaunu pasta ērbērģi ir izteikta jau 1798. g. vizitācijas protokolā. Kamēr cēla jauno pasta dzīvojamo ēku, kalpotāji dzīvoja agrākajā pasta mājā. Tiklīdz pamatdarbi pie galvenās mājas bija nobeigti, sākās arī pasta kalpotāju ērbērģa celtniecība. 1800. g. 22. aprīlī stacijas būviecirkņa muižām tika izsūtīts apkārtraksts par materiālu un strādnieku piegādi pasta puišu erberģa celtniecībai.
1803.g. vizitācijas protokola atzīmēts, ka “kalpotāju ērberģis ir pilnīgā kārtībā, tikai krāsns silda slikti”. Jauno vienstāva celtni, pa kreisi no galvenās pasta ēkas, redzam Johana Kristofa Broces 1804. g. zīmējumā. Tā mūrēta no ķieģeļiem, jumts pārklāts dakstiņiem. Ēkas fasādē ir 4 logi un ieejas durvis. Mājas iekšiene sadalīta 4 telpās: centrā, iepretim ieejai atradās virtuve ar pavardu un maizes krāsni. Šeit bija iemūrēta arī vienkārša ķieģeļu krāsns, kura apsildīja arī aiz virtuves izveidoto (ieeja caur virtuvi) nelielo dzīvojamo telpu. Sākotnēji virtuves grīdu veidoja ķieģeļu klons, bet 1840. g. to nomainīja ar dēļu klāju. Telpā dzīvošana bija paredzēta 14 pasta kalpotājiem, kopā ar viņu sievām un bērniem. Pa labi un pa kreisi no virtuves atradās divas lielas dzīvojamās telpas. Ilgu laiku (līdz pat 1850. g.) labās puses telpu izmantoja zirglietu glabāšanai un apdzīvot sāka tikai ap 1855. g. Dzīvojamās telpās bija dēļu grīdas, sienas apmestas un tika regulāri balsinātas. Kreisajā gala istabā bija ar liela krāsns (puse no tās mūrēta no ķieģeļiem, puse – no podiņiem). Tikai 1876. g. vizitācijas protokolā atrodama atzīme, ka “direktors licis divas istabas kalpu ērbērģī aplīmēt ar tapetēm.” 1804. g. pasta kalpotājiem izbūvēja divas guļamistabas mājas bēniņu abos galos. To sienas bija apsistas ar augstu koka paneli un krāsotas. Siltuma izolācijai uz šo telpu griestiem uzbēra ar māliem sajauktas akmeņogles.