Ceļa otrajā pusē, iepretim dzīvojamai mājai ir smēde. Esošā mūra ēka celta 1811. – 1812. g., pirms tam stacijas vajadzībām tika izmantota koka ēka, kura 1803. g. vizitācijas protokolā raksturota sekojoši: “Koka smēde ir sliktā stāvoklī, bez tam tā atrodas pārāk tālu no pārējām ēkām. Vēl līdz šim laikam tā nav ieskaitīta pasta ēku sarakstā, to uztur pasta komisārs. Šeit pat atzīmēts, ka jau pirms dažiem gadiem tika izvirzīts priekšlikums celt jaunu smēdi, bet pasta konvents to noraidījs. Jaunās smēdes celšanu apstiprināja 1806. g. pasta konvents, bet vēl 1808. g., kā apliecina attiecīgs ieraksts 1808. g. 27. februāra konventa protokolā, tās celtniecība nebija uzsākta. Jādomā, ka jau nākošajā gadā attiecīgie būvdarbi tika veikti, jo 1812. g. smēdes mūra ēka jau bija gatava. Sākotnēji tika ierosināts pie tās piebūvēt arī noliktavu oglēm, bet konvents to neakceptēja. Ēkā, blakus darba telpām atradās arī istaba kalēja dzīvoklim. No laukakmeņiem celtā, apmestā vienstāvu mūra ēka bija 6 asis gara un 4 asis plata, jumts klāts ar kārniņiem. Ieeja smēdē caur divviru vārtiem, bet istabā – caur vienviru durvīm. Kalēja dzīvokli apsildīja neglazētu podiņu krāsns. Pie smēdes tās pastāvēšanas laikā bijušas vairākas piebūves. Viena no tām – ogļu glabāšanai – pēc ilgiem strīdiem tika uzcelta 19. gs. 30. gados, bet 1849. g. nojaukta. Tās vietā, jādomā, tuvākā laikā uzcelta jauna piebūve, jo 1857. g. konventa protokolā atzīmēts, ka “ogļu noliktavai jālabo kārniņu jumts”
